KAS IR LIMFA?
Asinis nav vienīgais šķidrums, kas nepārtraukti cirkulē organismā. Mazākos asinsvados – kapilāros, kur asins plūsma ir lēnāka, notiek vielu apmaiņa starp audiem un starpšūnu telpu, un daļu no tā audos drenē limfātiskie kapilāri, kuri uzsūc plazmu un barības vielas no starpšūnu telpas. Limfātiskiem kapilāriem saplūstot, veidojas lielie limfvadi. Viena no galvenajām limfātiskās sistēmas funkcijām ir šķidruma līdzsvara saglabāšana organismā (1). Diennaktī veidojas 2 litri limfas, kas cirkulē pa limfvadiem, cauri limfmezgliem un vēlāk nonāk atpakaļ asinsritē. Miera stāvoklī 1/3 limfas cirkulācijas apakšējās ekstremitātēs nodrošina skeleta muskulatūras kontrakcijas, bet 2/3 no cirkulācijas mehānisma nodrošina iekšējais pumpis – limfvadu gludās muskulatūras kontrakcijas un vārstuļu darbība (2).
KĀPĒC RODAS LIMFEDĒMA?
Limfedēma rodas, kad ir izjaukts līdzsvars starp limfas pieplūdi un atplūdi sistēmā. Limfas stāze var rasties no dažādām limfātiskās sistēmas saslimšanām t.sk. audzēji, ja veikta limfmezglu vai citu limfātiskās sistēmas orgānu rezekcija, aptaukošanās gadījumā, nepietiekamas limfvadu vārstuļu darbības vai samazinātas limfvadu kontraktilitātes rezultātā u.c (3).
Onkoloģijas gadījumā galvenie faktori, kuri negatīvi ietekmē limfas cirkulāciju ir:
- Limfedenektomija – jo plašāka rezekcija, jo lielāks limfedēmas risks;
- Operācijas rēta – fibrozie audi ap limfmezgliem, limfvadiem veido kompresiju un saspiež tos, bloķējot limfas plūsmu;
- Ķīmijterapija, staru terapija – izmainās limfmezglu struktūra (audi kļūst fibrozi), kas var ietekmēt to spēju efektīvi filtrēt limfu.
Daži no biežākajiem limfedēmas simptomiem:
- Tūska – visbiežāk lokalizējas augšējās vai apakšējās ekstremitātēs, parasti operācijas pusē.
- Smaguma, pilnuma sajūta skartajā ekstremitātē;
- Izmainīta jušana – tirpšana, dedzināšana, sāpes;
- Samazināts kustību apjoms skartajā ekstremitātē;
- Ādas stāvokļa izmaiņas – apsārtums, paaugstināta temperatūra (4).
KO DARĪT, JA IR ATTĪSTĪJUSIES LIMFOSTĀZE?
Limfedēma ir progresējoša hroniska saslimšana, kuru diemžēl pilnībā izārstēt nav iespējams, tādēļ agrīna diagnostika un terapijas uzsākšana ir ļoti būtiska. Regulāra ārstēšana un profilaktiskie pasākumi var palīdzēt mazināt simptomus un palēnināt vai pat apturēt slimības progresējošo gaitu, un novērst komplikācijas (4).
Izprotot limfas cirkulācijas likumsakarības cilvēka ķermenī, terapijas procesā var palīdzēt “iekustināt” un “virzīt” limfu no skartās ekstremitātes prom.
Limfostāzes ārstēšanas un profilakses “zelta standarts” ir:
- Kustības terapija;
- Manuāla lifodrenāža;
- Kompresijas pārsēji.
Par sekmīgu terapijas procesu liecina ekstremitātes apjoma samazināšanās, sajūta, ka skartā ekstremitāte paliek “tukšāka, vieglāka”, uzlabojas ekstremitātes kustību apjoms un mazinās sāpju sajūta.
Izmantotie literatūras avoti:
- L. Aberberga-Augškalne,O.Koroļova. Fizioloģija ārstiem. SIA”Medicīnas apgāds”, 2014;
- Scallan JP, Zawieja SD, Castorena-Gonzalez JA, Davis MJ. Lymphatic pumping: mechanics, mechanisms and malfunction. J Physiol. 2016;594(20):5749-5768. doi:10.1113/JP272088;
- A. Szuba, S. G Rockson. Lymphedema: anatomy, physiology and pathogenesis. Vascular Medicine 1997; 2: 321-326.
- Sleigh BC, Manna B. Lymphedema. In: StatPearls. Treasure Island (FL): StatPearls Publishing; 2021 Jan-. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK537239/;