Limfostāze jeb limfedēma.

KAS IR LIMFA?

Asinis nav vienīgais šķidrums, kas nepārtraukti cirkulē organismā. Mazākos asinsvados – kapilāros, kur asins plūsma ir lēnāka, notiek vielu apmaiņa starp audiem un starpšūnu telpu, un daļu no tā audos drenē limfātiskie kapilāri, kuri uzsūc plazmu un barības vielas no starpšūnu telpas.  Limfātiskiem kapilāriem saplūstot, veidojas lielie limfvadi. Viena no galvenajām limfātiskās sistēmas funkcijām ir šķidruma līdzsvara saglabāšana organismā (1). Diennaktī veidojas 2 litri limfas, kas cirkulē pa limfvadiem, cauri limfmezgliem un vēlāk nonāk atpakaļ asinsritē. Miera stāvoklī 1/3 limfas cirkulācijas apakšējās ekstremitātēs nodrošina skeleta muskulatūras kontrakcijas, bet 2/3 no cirkulācijas mehānisma nodrošina iekšējais pumpis – limfvadu gludās muskulatūras kontrakcijas un vārstuļu darbība (2).

KĀPĒC RODAS LIMFEDĒMA?

Limfedēma rodas, kad ir izjaukts līdzsvars starp limfas pieplūdi un atplūdi sistēmā. Limfas stāze var rasties no dažādām limfātiskās sistēmas saslimšanām t.sk. audzēji, ja veikta limfmezglu vai citu limfātiskās sistēmas orgānu rezekcija, aptaukošanās gadījumā, nepietiekamas limfvadu vārstuļu darbības vai samazinātas limfvadu kontraktilitātes rezultātā u.c (3).

Onkoloģijas gadījumā galvenie faktori, kuri negatīvi ietekmē limfas cirkulāciju ir:

  • Limfedenektomija – jo plašāka rezekcija, jo lielāks limfedēmas risks;
  • Operācijas rēta – fibrozie audi ap limfmezgliem, limfvadiem veido kompresiju un saspiež tos, bloķējot limfas plūsmu;
  • Ķīmijterapija, staru terapija – izmainās limfmezglu struktūra (audi kļūst fibrozi), kas var ietekmēt to spēju efektīvi filtrēt limfu.

Daži no biežākajiem limfedēmas simptomiem:

  • Tūska – visbiežāk lokalizējas augšējās vai apakšējās ekstremitātēs, parasti operācijas pusē.
  • Smaguma, pilnuma sajūta skartajā ekstremitātē;
  • Izmainīta jušana – tirpšana, dedzināšana, sāpes;
  • Samazināts kustību apjoms skartajā ekstremitātē;
  • Ādas stāvokļa izmaiņas – apsārtums, paaugstināta temperatūra (4).

 

KO DARĪT, JA IR ATTĪSTĪJUSIES LIMFOSTĀZE?

Limfedēma ir progresējoša hroniska saslimšana, kuru diemžēl pilnībā izārstēt nav iespējams, tādēļ agrīna diagnostika un terapijas uzsākšana ir ļoti būtiska. Regulāra ārstēšana un profilaktiskie pasākumi var palīdzēt mazināt simptomus un palēnināt vai pat apturēt slimības progresējošo gaitu, un novērst komplikācijas (4).

Izprotot limfas cirkulācijas likumsakarības cilvēka ķermenī, terapijas procesā var palīdzēt “iekustināt” un “virzīt” limfu no skartās ekstremitātes prom.

Limfostāzes ārstēšanas un profilakses “zelta standarts” ir:

  • Kustības terapija;
  • Manuāla lifodrenāža;
  • Kompresijas pārsēji.

Par sekmīgu terapijas procesu liecina ekstremitātes apjoma samazināšanās, sajūta, ka skartā ekstremitāte paliek “tukšāka, vieglāka”, uzlabojas ekstremitātes  kustību apjoms un mazinās sāpju sajūta.

Izmantotie literatūras avoti:

  1. L. Aberberga-Augškalne,O.Koroļova. Fizioloģija ārstiem. SIA”Medicīnas apgāds”, 2014;
  2. Scallan JP, Zawieja SD, Castorena-Gonzalez JA, Davis MJ. Lymphatic pumping: mechanics, mechanisms and malfunction. J Physiol. 2016;594(20):5749-5768. doi:10.1113/JP272088;
  3. A. Szuba, S. G Rockson. Lymphedema: anatomy, physiology and pathogenesis. Vascular Medicine 1997; 2: 321-326.
  4. Sleigh BC, Manna B. Lymphedema. In: StatPearls. Treasure Island (FL): StatPearls Publishing; 2021 Jan-. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK537239/;

 

 

Dalies ar šo rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on vk

CITI RAKSTI

Apskati citus rakstus

#ZinātneLatvijai2022 / Rūdolfs Cešeiko

Izglītības un zinātnes ministrijas veidots video materiāls, kas tapis ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.     LV / Dr. med. RŪDOLFS CEŠEIKO Lektors Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātē. Balstoties klīniskās prakses novērojumos, pētnieciskā darba rezultātos un personiskajā pieredzē, pierādījis fizisko aktivitāšu...

Uz pierādījumiem balstītas rekomendācijas.

Šī gada maijā kopā ar kolēģiem uzsākām vērienīgu pētniecisko projektu. Ar Igaunijas, Lietuvas un Norvēģijas zinātnieku līdzdalību. Projekta nosaukums: Fiziskās aktivitātes kā krūts vēža prevencijas līdzeklis: molekulāro mehānismu izpēte. Padziļināti pētīsim, kas notiek šūnu līmenī, regulāri veicot efektīvu aerobo slodzi. ESMO-European Society for Medical Oncology (Eiropas medicīnas onkoloģijas biedrība) vadlīnijās, fiziskās aktivitātes ir iekļautas kā...

Nozīmēta ķīmijterapija, ko darīt?

Atbilde; mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa. Šis ir laiks un iespēja būtiski palīdzēt organismam, iekļaujot fiziskās aktivitātes, kā rutinizētu nodarbi 3-5 reizes nedēļā, katru nedēļu! Mērķis ir fizioloģisko procesu ietekmēšana (līdz šūnu līmenim). Ar ko sākt! Iesildīšanās fāze – sagatavo pāreju no miera stāvokļa uz lielāku/ intensīvāku aktivitāti. Svarīgākais uzdevums ir paaugstināt ķermeņa temperatūru...

SKATĪT VISUS

Apskati visus bloga rasktus

Limfostāze jeb limfedēma.

KAS IR LIMFA? Asinis nav vienīgais šķidrums, kas nepārtraukti cirkulē organismā. Mazākos asinsvados – kapilāros, kur asins plūsma ir lēnāka, notiek vielu apmaiņa starp audiem un starpšūnu telpu, un daļu no tā audos drenē limfātiskie kapilāri, kuri uzsūc plazmu un barības vielas no starpšūnu telpas.  Limfātiskiem kapilāriem saplūstot, veidojas lielie limfvadi. Viena no galvenajām limfātiskās...

#ZinātneLatvijai2022 / Rūdolfs Cešeiko

Izglītības un zinātnes ministrijas veidots video materiāls, kas tapis ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.     LV / Dr. med. RŪDOLFS CEŠEIKO Lektors Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātē. Balstoties klīniskās prakses novērojumos, pētnieciskā darba rezultātos un personiskajā pieredzē, pierādījis fizisko aktivitāšu...

Uz pierādījumiem balstītas rekomendācijas.

Šī gada maijā kopā ar kolēģiem uzsākām vērienīgu pētniecisko projektu. Ar Igaunijas, Lietuvas un Norvēģijas zinātnieku līdzdalību. Projekta nosaukums: Fiziskās aktivitātes kā krūts vēža prevencijas līdzeklis: molekulāro mehānismu izpēte. Padziļināti pētīsim, kas notiek šūnu līmenī, regulāri veicot efektīvu aerobo slodzi. ESMO-European Society for Medical Oncology (Eiropas medicīnas onkoloģijas biedrība) vadlīnijās, fiziskās aktivitātes ir iekļautas kā...

Kas ir fiziskā aktivitāte?

Kustieties vairāk! Sportojiet! Ārstniecības personas, plašsaziņas līdzekļi bieži vien iesaka kustēties, sportot vairāk, neko konkrētāk nepaskaidrojot. Cilvēks pēc ārsta apmeklējuma aiziet mājās un turpina pavadīt daudz laika pie televizora, viedierīcēm, varbūt reizi nedēļā nopļauj zāli… Ļoti maz gadījumos mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes tiek novērtētas un regulāri iekļautas iknedēļas rutīnā. Tad pienāk nākamā ķirurģiskā iejaukšanās, pēc kuras...

Nozīmēta ķīmijterapija, ko darīt?

Atbilde; mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa. Šis ir laiks un iespēja būtiski palīdzēt organismam, iekļaujot fiziskās aktivitātes, kā rutinizētu nodarbi 3-5 reizes nedēļā, katru nedēļu! Mērķis ir fizioloģisko procesu ietekmēšana (līdz šūnu līmenim). Ar ko sākt! Iesildīšanās fāze – sagatavo pāreju no miera stāvokļa uz lielāku/ intensīvāku aktivitāti. Svarīgākais uzdevums ir paaugstināt ķermeņa temperatūru...

Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Lai iepazītos vairāk par mūsu izmantotajām sīkdatnēm spiediet šeit sīkdatņu (cookies) izmantošana.

Ienāc savā profilā